ILLUSTRATION HER Sofija atkliedz TĀ ŠĶIET MUMS Taču pirms viņa spēj pabeigt teikumu viņi abi ar Robertu tiek iesprostoti kastē ĀĀĀĀĀ viņi kliedz PALĪĪĪĪĪGĀ Nu gan mūs krata Kā tev šķiet kur mēs esam Roberts jautā Viņš izskatās nobijies un nejūtas labi Viņa mazie ūdra zobiņi klab tik ļoti ka tie izklausās pēc bungām Es nezinu Robert taču šķiet ka esam šeit jau ļoti ilgu laiku Sofija atbild Sofija un Roberts jūt ka temperatūra kastē ceļas taču viņiem nav ne jausmas kur viņi atrodas kurp viņi dodas vai kā viņi vispār nonāca kastē Man pietrūkst dīķa ar mazajām zivtiņām un svaigo gaisu Sofija saka Viņi abi aizver acis un iztēlojas zilo ūdeni kas pilns ar mazajām zivtiņām Ak man arī Roberts sapņaini saka Laiks rit lēnām un abiem ūdru draugiem ir bezgala garlaicīgi taču pēkšņi viņi kaut kur ietriecas un sāk mest kūleņus pa kasti

Hinweis: Dies ist eine maschinenlesbare No-Flash Ansicht.
Klicken Sie hier um zur Online-Version zu gelangen.