ILLUSTRATION HER Florians paskatās uz Sofiju un nosmej Labs ir ejam Ja Robertam ir vajadzīgs ūdens tad mēs to sagādāsim jo mums vienmēr ir jāpalīdz cits citam Mēs nevaram ļaut Robertam kļūt par rozīni Sofija priecājas ka Florians grib palīdzēt jo viena pati viņa ūdeni neatrastu Uz šo pusi Florians saka norādot uz mazu taciņu Sofija apskauj Robertu un saka Guli un nekusties Robert Mēs drīz atgriezīsimies Viņa ievelk dziļu elpu paceļ savu mazo kājiņu un saka Dodamies ceļā Taciņa ir šaura un līkumaina Pa to iet ir grūti un Sofijai sāk kļūt karsti Saule stipri karsē viņas mazo ūdra ķermenīti bet viņa nespēj atrast ēnu kurā patverties Viņa iet pa taciņas malu cerībā patverties tuvējo koku ēnā Vai tu zināji ka šeit Malāvijā atrodas Ņasas ezers kurā dzīvo vislielākais skaits zivju sugu visā pasaulē Florians saka Nezināju gan Man garšo zivis Sofija saka Florians pasmaida Tā jau es domāju Arī mēs ar draugiem esam kā traki pēc zivīm Reizēm mēs sanākam kopā un cauru dienu ēdam zivis stāvot uz vienas kājas

Hinweis: Dies ist eine maschinenlesbare No-Flash Ansicht.
Klicken Sie hier um zur Online-Version zu gelangen.